| par krokīšiem |
12. Feb 2006|23:58 |
nesaprotu, kā gan pārdevēja man var piedāvāt gumijas iguānu, plastmasas ķirzaku vai, allmygold!, sūkājamu čūskuli, ja es lūdzu vienu sniega krokodīli!
cilvēki krokīšus bieži vien nepamana, kad atkušņos staigā pāri ielām. iet meitene, skatās mākoņos, domā par jauno fizikas skolotāju, un pazūd trušādas zābaciņš vai cimds. kājas tiek nokostas, un pārdrošniekiem, kuri neievēro Bernes konvensijā minētās peldētāju pārmijas sniega krokodīļiem, tiek sakostas riepas - lai nākošreiz domā, lai iemācās atšķirt peļķi no krokīša!
pavasaros ielas pludo kā Amazones līdz izsīkst un pāri paliek tikai krīki vasaras tveicei. tad krokīši lido uz Nīlu, un no sniega uz viņu sāniem rodas tropiskie nokrišņi.
kad nākošreiz pie manis veikaliņā pirksi sniega krokodīļus, neaizmirsti pārdevējai atgādināt, ka tikai tie zaļie, ar asti, divām spožām actiņām un baltu vēderiņu ir īstie. pārdevējām daudz jāatceras, viņām nav viegli! |
|
