| mirklis mirkļa mirklim |
15. Okt 2005|09:17 |
[man liekas, ka tās tabletītes palīdzēja. esmu cool&calm] nēnuvispār bija labi. lai pati sev nesamelotu, jāsaka, ka bija lai-nu-kā-bet-labi. un tad vēl tie dūmi, kas ietin cilvēku sejas noslēpumos. vēl es atceros, kā literāts uzradās pa labi no manis - apgūlies uz sāniem, baltās kurpes nenovilcis, galva spilvenā. un krāc. (biju gatava uz jebko!)
prātā nakts piektdienas vējš. izjūtas sinhronizētas. skrējiens pēc brīnumsvecītēm un saldējuma ar kookosa skaidiņām šokolādē. pastaiga vienatnē. anti-miers. un satraukums - atkal par neko. un pret asfaltu apvēlies atvēries kastanis. koku lapu čaboņa, kas maldina, ka nāk.
tā arī neatnāca. gaidīju dienas virsotni, uzplaiksnījumu, kādu lietišķu atbildi. nekā. klusums. laikam tā paslēpās brīdī, kad nomirkšķināju acis. vai satvēru plastmasas [polietilēna] glāzi. vai uzšķīlu gaismu.
pazuda. [un nav!] |
|
