| pasakas no cita dzīves |
1. Jan 2006|11:41 |
tad jau man laikam arī jāpadalās ar Jaungada nakts sajūtām. bet, ziniet, negribas. to visu paturot pie sevis, iespējams, nesāpēs tik ļoti un arī būs mazāka publiskā nožēla, fui! un citi tādi.
piesmieties gandrīz pilnai ar šampanieti un karstvīnu, ieķerties elkoņos un doties uz jūru, apsēsties kāpu šalkoņā, saprast, cik nelabi tālu esmu nogājusi, ļoti vēlēties un klusi raudāt, paslēpjot seju aizvējā. apzināties, cik šis farss ir bezjēdzīgs, un saņemt/izdalīt vēl simts gramus nekrietnību. paldies, ceru, ka jums bija citādāk. vai labāk, kurš gan to pateiks.
[visskaistākās tomēr ir sniega dejas, un gan jau kādreiz uzlūgšu jūs uz vienu tādu.] |
|
