| atskaite/kopsavilkums |
18. Dec 2005|01:36 |
saturday night fever. dzirdēta frāze, bet jau tik sen neizjusta. pēdējā laikā vēlos mieru, zināmas lietas, bet atmiņā neesošas sajūtas. banalitāte ar plīša lācīšiem, saldiem arlabunakti un infantilām vēlmēm atgriežas. bērnība?
laiku pa laikam [periodiski precīzi, bet vēl pēc nezināma grafika] uznāk vēlme veikt sevis, šajā dzīves posmā paveiktā analīzi, konkretizēt izmaiņas un, atskatoties atpakaļ uz iepriekšējo atskaites punktu, pārvērtēt notikušo.
tātad? rodas sajūta, ka eju atpakaļ, tomēr virzoties uz priekšu. aizvien vairāk uzticos sajūtām un pretojos pašdisciplīnas balsij. tagad saskaitīsim excel darbalapas rūtiņas, kuras rādīs pavisam citu grafisko attēlu. choc-o-latte*, tu mainies. lai cik ļoti vēlētos paturēt tos cilvēkus, kurus redzi sev visapkārt, tev jāsaprot, ka drīz vien viņu vietā būs pavisam citas sejas, domas un vēlmes. vienīgais, kas vēl paliek konstants, tavā baltā atbalsta un atskaites plakne, ir kopaina, ko no katras atskaites vari iegūt - tā parāda, kas esi, ko vēlies, tavus mērķus, vērtības, jā, arī deģenerācijas pakāpi.
sāku mazliet uzskatīt [aj, smieklīga esmu!], ka cilvēks tomēr, nepārtraukti mainoties, paliek sākotnējā apziņas līmenī un nekur tālu no savas būtības nespēj aiziet. |
|
