| liepziedu medus un brīnumu brīnums |
14. Nov 2005|00:20 |
pat neatceros, kad pēdējoreiz tā 100% īsti raudāju. tikai laiku pa laikam uz dažām sekundēm asaras noritēja, bet tas arī viss. tagad sēžu un domāju. domāju, domāju. nesaprotu, ko daru nepareizi, ja, it kā virzoties uz pareizo pusi, pieņemot pareizos lēmumus, esmu nonākusi strupceļā? medus uz mēles, bet. ? nesaprotu sevi. nesaprotu.
šeit derētu brīnums. viens mazs, nelietīgi uzminēts brīnums. debesis pavērtos, un kāds tēvišķi izstieptu ideāli modelētu devīgu plaukstu. eņģeļu koris dziedātu litānijas, visu mazo pasauli apmirdzētu dievišķa gaisma un pār mani nāktu atklāsme.
ak jel! |
|
