| J.Berlins |
27. Okt 2008|13:05 |
Pacelsim galvu, atvērsim rīklītes un ļausim varavīksnes dažādībā ieskanēties balsenei. Tikai žēl, ka nav, ko teikt. Varbūt vispār nekā vairs nav, tikai divas brīvības, kas bipolāri brīvi plūst mūsu trahejās. Par to arī (sa)runa:
Negatīva brīvība, tas, no kā jāatbrīvojas, lai iegūtu brīvību, liecina par bērnišķību. Lai brīvība iegūtu jēgu, jādomā, kāpēc vēlas būt brīvs un vai, nojaucot visus ierobežojumus, cilvēks darīs to, ko vēlēsies darīt? Brīvības absolūtums sniegs iespēju bagātību reizē ar atbildību, ko indivīds pēc savas izvēles pieņems vai atmetīs, attiecīgi izvēloties savu brīvību. Atbrīvoties no aizspriedumiem un ieviest sabiedrībā toleranci ir brīva cilvēka izvēlē. Svarīgi zināt, kur lietosim savu brīvību.
Liberālisma pasaule bez ierobežojumiem nav ētiska. Protestā cilvēks iegūst morālu pieredzi, un protestēt iespējams tikai pret ierobežojumiem, kuriem neesot zudīs liela pieredzes daļa. |
|
