| openyoureyes! |
[9. Maijs 2006|23:02] |
šodien atvēru acis un ieraudzīju sauli koku zaļajās lapās.
viņam atkal izrādījās taisnība - backdrifting patiešām raksturoja manu afišattieksmi pret dzīvi, kas palēnām kļuva par ikdienas logaritmu. (patērētāja filosofija, puta madre!)
tiešām esmu noilgojusies pēc savas būtības, kas bija (ir?) paslēpusies aiz pienākumiem, nopietnas sejas izteiksmes un mūžīgas neapmierinājuma grumbas pierē. sajūta kā pamostoties no ziemas miega 9 mēnešu garumā, nopietni. lai nerastos lieki un pārprotami jautājumi, kā iemeslu minēšu burvīgo hā-divi-ō sajūtu galvā un pirkstgalos.
šodien debesis dega tūkstoš un vienas nakts pasakās, viegli iekrāsojot koku galotnes tirkīzā, lašrozā, zāleszaļā un mūžoranžā. plūmju koki nosarmo sārtrozā ziedos, ābeļu pumpuri izstaro zilpelēku pieskārienu gūzmu. un es atkal attopos stāvot pie atvērta loga, vērojot koku lapu sarunas un noklausoties atkal_atrašanas vēja čukstus. neiedomājami neaptverami neticami liela pasaule atveras, kad ieklausies sev apkārt notiekošajā. |
|
|
