| on a roof top in Bruklin |
[17. Apr 2006|02:36] |
| [ | in:side |
| | bezgala | ] |
| [ | out: |
| | pj harvey/stories from the city, stories from the sea | ] |
mirklis, lai sakārtotu domas. domsakārtotājmirklis.
trešdiena = samulsums un absolūta neiederība.
neciešu savu bērnību, kas pavadīta Altonā, neciešu tualetes durvju skaņu, neiederību snobiskā vidē un sajūtu, ka nekad vairs nevarēšu ierasties uz klavieru stundu pie viņa, lai klausītos garu pirkstu un jūtīga piesitiena pilnu Šopēnu. ieraugot bērnības klavieru privātskolotāju rajona zinātniski pētniecisko darbu apbalvošanas pasākumā, radās sajūta, ka šo 10 gadu laikā viņš no 25-gadīga vīrieša pārvērties par 50-gadīgu pusvectētiņu. laiks paskrien ātri, un es vēl joprojām nespēju noticēt, ka to paveikušas cigaretes savienojumā ar mazu, nelietīgu meiteņu skološanu.
ceturtdiena = steiga.
aizgulēšanās, kavēšanās, nosarkuši vaigi, aizelsusies elpa un niknums pret putekļiem ādas krociņās. pienākumi, deadline'i, džezs latino, apmierinājums, skaļi smiekli un chemical_strawberries. paldies tev, paldies tev! pazudis/nepazudis skrējienā pēc, skrējienā pakaļ notikumiem, kas mani atkal pārsteidz sastingušu pasakās kā mazu norvēģu meiteni troļļu alā. miegs, miers un ilūzija, ka varbūt beidzot paspēšu.
piektdiena = ārpusrealitāte 80to mūzikā, the smiths un aurorā, kill_bill vol.1+2 un tarantino krāšņajā homorā.
daudz labas zaļās tējas, daudz sarunu, jaunu iespaidu. perfects meiteņu vakars trīsvientulībā ar melnu kaķi, kurš pieturas pie einuha lomas, tipisku suni, kurš nepārtraukti vēlas saostīties un gulēt uz ādas dīvāna, un svaigi uzceltas mājas parketa trokšņiem. vakars, kurā tiek izsmieti meiteņu joki, pārčukstēti meiteņu noslēpumi un pat uzsākta skaistumkopšanas sērija ar smiekīgām sejas maskām. ā, un man reiz būs tieši tāda māja kā apburošajai čello lēdijai: ar pasaules elpas suvenīriem, jaunas dzīves sākuma smaržu, minimālisma stilā ieturētu virtuvi, ozolkoka guļamistabu, lašrozā viesu istabu, oranžzeltainu darbistabu un no vecās mājas līdznākušo kartona kastēs ievietoto mantu grēdām vestibilā. mm!
sestdiena = neizdošanās, grauzīga pienākuma apziņa un makaroni ar Itālijas bazilika mērci.
pamošanās ar murrājošu persieti pie deguna pēc pāris stundu miega. neizpildīti solījumi sabiedriskais-transports-atkal-pieviļ stilā, aprīļa dienas vēsums, autobusa pieturā nostāvētas 3h. suns, kas aiz aukstuma un bada trīc uz Elvi dubļainā paklāja. cilvēki, kas neatskatoties pārkāpj viņam pāri un pat neapstājas. un laikam jau arī nav jēgas: ko mēs varētu darīt, izņemot žēlabainu raudāšanu, desas šķēles nopirkšanu, izmešanu no veikala neaizskaramā dievekļa tempļa vai zvanu suņu ķērājiem. un citas iespējas nav - tikai cerība, ka tā kādreiz nenotiks ar tavu suni, tavu draugu vai tevi pašu. man liekas, suņa acis vēl ilgi redzēšu miegā.
svētdiena = nākotnes vīzijas.
vēlos. savu. vasaru. un tā vien šķiet, ka it nekādi orkāni to nespēs novirzīt no paredzētā kursa: RIX jūnijā, Francija jūlijā, Itālija un jūras krasts augustā. ir ideas*, ir vēlmes, ir arī daudz, daudz piedāvājumu, tādēļ atliek tikai rīkoties.
vienmēr, klausoties pīdžei hārveju, mani pārņem skumjas. mazas, nelietīgas skumjas. tas būtu saprotams, jo gadās. dzīvē notiek visneticamākās lietas, tomēr f*king nespēju saprast, vai ts ir pašas hārvejas izjūtu vai manu memory dēļ?
track 4, track 7, track 8, track 10.
repeat.
pretend to smile, dance, sing along.
repeat, repeat, repeat. |
|
|
