| nē. |
[10. Mar 2006|02:11] |
| [ | in:side |
| | hush, | ] |
| [ | out: |
| | elbow elbow | ] |
šodien uzliesmoja ūdens, kas starp divu vidu robežas pārveidotiem pirkstiem versmoja kā no Vezuva iekšienes dzīlēm eksplodējoša lava. vakar mežā pusmēness staru ēnas pārvērta klajumu ziemas mēnessdārzā, viegli pieskardamās priežu galotnēm, samīdīta sniega kupenām un mūsu sejām. vēl vienu skaistu minūti, skaistu stundu, skaistu dzīvi - es esmu tik savtīga.
emociju ir daudz, daudz vairāk nekā būtu pietiekami vienam organismam dažas dienas pirms ieelpas, un man atkal gribas tur, jūlijā. gribas būt tai, kura nedomā, ko kāds varētu gribēt viņā uzmeklēt un censties hromatizēt, vēl ir pārliecināta, ka visu iespējams kontrolēt, paturēt redzeslokā un piemājot, vēl nezin, kā būs tad, kad mirklī zūdošais bērna esības vieglums tiks pārvērsts negulētās naktīs, pieres rievās, bezjēdzīgās asarās un padirstā veselībā. kurā trajektorijas punktā es pārstāju būt maza, gudra meitene un kļuvu par "pieaugušu, atbildīgu sievieti"?
viena nelietīgi pārziedējusi mārtiņroze. ja man tagad būtu 30, es noteikti izskatītos pāris gadus jaunāka. |
|
|
