| man irr! |
3. Okt 2005|18:29 |
man ir divi auskari, divas gaišzila tirrkīza saules ar pienbaltiem, it kā sastingušiem vijumiem un Mx gaisa burbulīšiem. tad vēl tur ir pusmēneši ar stadiona skrejceļiem, tilti tiem pāri, un spirālvītnes [robežas sairst starp sirdīm], un zvārgulīši!, un stikla pērlītes, un jā, vēl zvaigzne! - sapnis, ne auskari!
man ir.
jau dievszinacik minūtes manā priekšā uz balta galda. tik trausli!, un zvārgulīšus var dzirdēt vienīgi valkātājs, tie čukstēs tikai manās ausīs. un caur tirrkīza saulēm var pasauli citādu redzēt. savā laimē jau jūtu pusmēnešu pieskārienu auss ādai, zvārgulīšu dzidrumu ik sekundē un saules zaķīšus, kas spoguļosies gaišzilā tirkīzā starp pienbaltumu & emocijām.
mīlulis.
viņš, un mans. |
|
