| šarāde |
18. Nov 2007|19:17 |
bet ir vienalga (ko lai jums citu saka), kaut kur kliedz šetras debespušu kaijas pāri bākām.
šampanietis burbuļu maģijā paceļ, aizšūpo vējā un nomet kā vēstuļpaku uz vientuļas dienvidamerikas pilsētas galvassegas, kur ielās klīst mirāžas un nemelo nogurums.
atkal es rakstu pagātnē,
nevar paspēt izteikt teikumu līdz beigu pieturzīmei, kad jau jāsteidzas tālāk, un pēc tam vairs nav spēka atgriezties, lai pabeigtu. neizlasītas vēstules e-pastkastē krājas, bet pienākums nav spējīgs paņemt mani pie rokas un piekodināt 10min laikā nopūst putekļus, lai iesāktais nepaliktu bez galastacijas starp jautājumu un atbildi. |
|
