| te nu atkal esmu, atgriezusies saldajā nodevībā |
12. Nov 2007|23:53 |
C'était un papillon social, il parlait à tout le monde pendant la réception,
Edītes Piafas zirgi skaļi elso, skrienot mežu galiem pāri.
uzliec roku uz kakla bedrītes un pasaki, vai tur saritinājusies migla.
mazliet pazaudēta mēra izjūta, šodien laimes pār malām un leņķiem līst kā gruzdoša rudens lapu dūmaka pļavās. nepārtraukti dzīvoju sajūtā, ka vēl joprojām snieg uz sejas, skropstās maigi nosēžas mieriņu desanti un saldi ķep mākoņu ledenes. pie trīs māsu apskāvieniem pirksti satausta šķīvī divas vīnogas saaugušas kopā, un acis acumirklī apstājas. netvert, bet nemanot pierunāt pirkstus apvīties idejas kaklasaitei, koķeti ievilkt savā ostā un ar zobiem noskūpstīt lūpās ledu.
atkal atceros, kāpēc kaija, kāpēc viena, kāpēc viņa - jo neprātīga.
un nevajag defilēt ar jēdzieniem, dzīve ir jājūt tiešsaistē nabas rajonā, ja? |
|
