| C dur |
26. Okt 2007|11:47 |
kad šorīt 08:57 ar baltajiem zābaciņiem papēdoju pa bruģi Saules akmens stikla durvju virzienā, vējš no Daugavas atnesa vārdus, kas noteikti, noteikti bija jāpieraksta, kaut ko tik svarīgu, ka pilnā pārliecībā par tik svarīgu izjūtu atcerēšanos pat neiedomājos pierakstīt vadmotīvu trīs taktu garumā. tad nu tagad sēžu pie monitora, grozu galvu un raucu pieri, bet monētas iekritušas salauztā dzērienu automātā un neatdod nedz atspirdzinājumu, nedz atlikumu.
rakstām vēstules desmit minūtes vecākiem pašiem sev, bet viņi negribīgi atbild divdesmit minūtes jaunākiem mums, jau neizprotamiem un aizmirstiem. |
|
