| man patīk, man neapnīk |
26. Jun 2007|03:35 |
lūk, kā:
pamosties no pēdu dipēšanas pret gaišu parketu, nokāpt pa smilšainām trepēm saulainā virtuvē, kur, malkojot rīta zaļo tēju no milzīgas zilzaļas krūzes, nesteidzīgi baudīt rīta mieriņus un vēlāk pa trepītēm aiziet līdz jūrai.
mierā un harmonijā, miegā un spilgtos saules staros.
smaidīt par to vien, ka ir dota iespēja dzīvot šo dzīvi tādu, kāda tā ir, tādai, kā esmu esmu. un pateikties cilvēkiem par visu, kas viņi vēlas būt, par bērnu zīmējumiem uz tapetēm, vīra siltiem rīta pieskārieniem, skudriņām visā muguras garumā un baiļu neslāpētiem prieka spiedzieniem. |
|
