| Vecāķos |
20. Jun 2007|22:53 |
saulē sildās muguriņas, mēlītes čalo par puikām, studijām un versijām, kā sakarsušus prātus atvēsināt. vējš kā sajucis trako burās, viļņos, pienbaltās putās un ziloņkaula smaržas aļģēs. vasaras mieriņi lidinās kāpās, versmainām smiltīm, kaiju kliedzieniem, kārklu zaļajam okeram un spalvu mākoņos paslēptam mēnesim savienojoties redzes gleznā.
tīras krāsas, nevainojamas formas un vārdiem netveramas smaržas veido sajūtas, kas visspilgtāk raksturo Latvijas dabas ainavu.
es laikam tomēr nekad nespētu pavisam aizbraukt prom, pat uz gadu ne. |
|
