| sunbath's |
13. Jun 2007|22:38 |
dienā sakarsušu smilšu pieskāriens ādai gluži vai mudina paņemt rokās viļņu noapaļotu koka zaru un tuksneša barkānos ierakstīt visu, kas sakrājies. ar viļņotiem pirkstgalu pieskārieniem radīt tortēm raksturīgo putukrējuma virteņu vijumus un ļaut vējam sekunžu laikā noapaļot negludumus, pateiktos vārdus padarot nebijušus.
mirkļu ilgas pēdas smiltīs, kas pāriet skrējienā pretim molam, uz sauli un pretvējā kā čukstoša saruna ar zaļzaļām ūdenszālēm, kas slepeni piekļaujas ādai un vēlas doties visur, kur došos es. mešanās lūstošos viļņos, nopeldēti simtmetri pretim dziļumam un viļņu spēka izraisīts apdullums ļauj sajust realitāti, izbaudot fizisko spēju robežas un pēc ilgā skrējiena ar smiltīm, jūru un ūdenszālēm atlaisties smiltīs, ļaujoties vakara saules maigajiem stariem un vēl maigākai deguna kutēšanai kaiju kliedzienu atbalsīs.
vēja trakumu, saules mirdzumu un jūras vieglumu uzsūkt sevī un vienmēr ņemt līdzi kā pēdām pielipušās smiltis, jūraszāles uz pleciem un ādas sāļo garšu.
ir tik patīkami pirms gulētiešanas justies tik dzīvai kā nekad agrāk.
dziediet kopā ar mani un el chivo! |
|
