| vol.1 |
12. Jun 2007|01:20 |
kas ir viens? tā ir tikai ilūzija.
pasaulē nekas nepastāv viens, bet tikai kā pretpoli, veidojot {-1 +1} harmoniju.
skaitlis '1', neesot vientuļš skaitlis, ir tikai turpinājums bezgalībai, kuras pirmsākums ir pretpolu harmonijas skaitlis '0' kā visa sākums un bezgalības gals. sākums patenciālajam it nekam veidojies no visa notiekošā kopsakarību sinoīdas funkcijas definīcijas apgabala un matērijas pastāvēšanas intervāla svārstību frekvences, ko raksturo |x|, abām pieļaujamajām vērtībām [-x;+x] vienmēr algebriskā summā veidojot nulli, kas pastāv vienmēr un visur, esot pamatā laikam, tā sākumam un galam.
rezultātā konstanti (ārpus momentānās laika un telpas definīcijas) pastāv it nekas.
viss ir fikcija, un '0' ir atbilde visiem mūsu centieniem radīt ilūziju par ilgstošu, tas ir, par momentu ilgāku pastāvēšanu reālā laikā un telpā.
mēs nemaz neeksistējam, jo tādus cilvēkus dzīvē iespējams satikt tikai vienu reizi, un pat tas jau ir par daudz. pati satikšanās jau ir bezgalīga varbūtība, kas nepiepildīsies nekad, jo līdzīgi bezgalībā iesliecošam binārajam kodam, kas nav nedz pabeigts, nedz ciklisks, būs neparedzama nejaušību virkne:
010100101110100010011010011011000101011010101111110101010001000101010010001..
un, kad bezgalība sasniedz saules siltumu, mēs pārvēršamies gaismas staros, kas saglabājas mirkļu uzplaiksnījumos un sniegā.
cilvēki nezin kāpēc to sauc par nāvi. |
|
