| domu plūsma, you know. |
6. Mar 2007|09:46 |
brīvrītā pamošanās saldāka kaut vai tādēļ, ka pēdējais, ko atceros no vakardienas, ir bučas, bučas un vēl vairāk buču. šodien man brokastīs kakao kafija uz vecāku istabas palodzes, želejas pelītes pēc rīta dušas un pamodusies J-rupe aiz loga. es varētu visu dienu tāpat kā bērnību pavadīt tur, kur pirmatnējie brīnumi atgriežas (dzīvžogā svilpo, sasaucas, trako un čivina satraukti zvirbuļi). turklāt liekas, ka divbalsība ir iespējama, jo pirmsbronhīta klepus mocītā balss Verdi āriju spēj pilnveidot līdz disharmonijai ar klavieru pavadījumu.
tradicionālais kaku un leduspeļķu mēnesis šogad novēlojies līdz pat martam, gribētos teikt, pujātam. un negribas dzimšanas dienu, patosu sveicienos, smakojošu, mirstošu puķu vāzes, matulakas, vizuļus un mānekļus. tikai citronkoku, pāris mīļo, Laimas konfektes un svētku rītu ar kakao.
un vispār,
konsekvences it nekādas - es tikpat labi varētu vispār necensties mainīties, jo 'tie citi' tāpat nepamanīs. |
|
