| dejavu |
25. Dec 2006|23:19 |
šodien biju 14 minūtēm laimīga. bet tas arī tikai uz mirkļa uztveri balstīts, tieši tāpat kā šķietamā egoisma pārvarēšana vai planēšana starp baltsārtiem mākoņu palagiem dienās, kad jūtos pavisam samīlējusies Druvas saldējumā ar olu liķieri, rozīnēm un šokolādi, matu smaržā un elkoņu savstarpējā pieskārienā.
piespiesties paņemt choc-o-lādes* smaržas koferi, sakravāt visas atmiņas par mums, svētdienām vilcienos, fotogrāfijām zelta ietvaros, trešdienām kino pustumsā un lūpu sa:skarsmes radīto vēju pusceļā starp vēderu un skropstām, tad sakraut sārtu sārtu, izrakt Goijas tuneli līdz Alpiem un aizdedzināt visus ceļus, kas vestu atpakaļ pie tevis. pilnīgi, galīgi un neatgriezeniski.
relativitātes absurdā noteiktība. |
|
