atpakaļ |
10. Dec 2006|01:38 |
gribas sajūtu mežus, saķeršanos elkoņos un reibinošas smaržas kinogalerijā, zirgu zviedzienus azotē, viegli samaināmus skatienus un tam visam pāri pūdercukura vieglu sniegu. tā visa skaistā vietā es atjaunoju, atdzēšu, atgriežos (at- vienmēr nes sev līdzi atejas smaciņas) savā journalā, lai pārmītu satumsušus dzelzceļa gaiteņus bez jums un saspringtu par nesasniedzamo.
bonjour tristesse de françoise sagan. |
|