d

gribeeju paarmainjas peec aiziet guleet desmitos, kas sanaaca - nevareeju iemigt kaadu stundu un tagad ir pusee triis naktii un es eedu medu, un no miega nav ne minjas.
vakar pirmo reizi nopirku dynamit (sho var uztvert kaa - pirmo reizi nopirku energjijas dzeerienu), es apshaubu, ka tas ir saistiits ar miega truukumu, bet ja tomeer, tad jebkuraa gadijumaa nekas neattaisno to, ka man bija nelaba duusha peec taa izdzershanas. pakjeeru vienu pinti. un pietam, tas pat nav garshiigs. smarzho ar taa peec aizdomiigiem multenju teeliem. nee, nu the point ir, ka es guljot domaaju par to, cik man ir padomijas laika gjeograafijas skolotaaja, kas atprasa to, ko nav maacijusi vai vienu un to pashu , vai arii to, ko mums nekad nav teikusi, plus veel to atprasa pie savaadas kartes, kuraa nav atziimeeta ne maroka, ne gvineja, ne veel kaut kas. taapeec man buus 6 vai 7 gadaa un taapeec es tagad druumi seezhu, jo geograafija dabuut tik vien..oh, shame on me. man druumi, jo es baidos par prieshnojautaam. juus jau ziniet, cilveeka iedabaa ir sapnjot un cereet uz kaut ko jauku naakotnee (vai arii preteeji), un ja nu darba deveejam tieshi shis 6 nepatiks vai augstskolai? es neesmu perfekcioniste, bet priekshmetos, kuros i do can better and i know better sanjemt zemaaku veerteejumu nav patiikami. mjeh. shajaa gadijumaa tikai 20% ir atkariigs no manis, no veerteejuma, ka es jums saku. diezgan nejauki arii tas, ka ja atziime ir 6,99, vinja ieliek 6, man tas ljoti nepatiik. wow, tik daudz teikumu par sho teemu. es atvainojos, haha. and again the point is - ceru, ka ja es to kkur uzrakstiishu, tad paarstaashu par to domaat. jo principaa pietiek, tagad ir jaaparunaa ar skolotaaju kaa dariit labaak, jaaveido riiciibas plaans, jo tomeer, mulkjiigi buutu domaat, ka vinjas interesees mazliet nav, lai kaut vienam skoleenam ir augstaak par 7. well, i hope so. hahah.
noskatiishos mazliet seriaalu un tad ieshu guleet

ko dara tie, kas studee filozofiju? vai viss tieshaam beidzas kaa lektors vai pasniedzeejs, vai arii fakultaates vai intereshu mainju?
ko es vareetu dariit peec studiju beigaam? ko vispaar cilveeki dara?
shis ir veel gruutaak izdomaajams nekaa tas, ko es dariitu peec antropologijas studijaam
es, protams, par darba iespeejaam rakstu.

mana ikdienishkjaa apkaartne ir tik druumi nelogjiska un, ja tomeer logjiska, tad tomeer stulba, ka dienaas, kad nokljuustu tur, kur ir labi un inteligjenti, manii iesleedzas nevis hiperaktiiva visu ideju apsrieshanas veelme, kas man ienaakusi praataa peedeejaas dienaas, bet gan melanholiska kluseeshana un pie sevis komenteeshena kad klausos citu sarunas
taa ir kaa atpuuta, taa ir bauda arii, kaa slinks atvaljinaajums havajaas vai fidzhi
vieniigi atvaljinaajums ir beidzies un jaatgriezhas darbaa, bet tikai tad es saaku gribeet rosiities

shodien iegaaju citos veikalos nekaa tikai maxima vai graamatniica, man ir taads riebums pet visu, ja man kaut ko vajag nopirkt un es nevaru atrast neko labu vai drizaak - neko taadu, kas atbilstu finanseem, ka es nopietni apsveru neko nepirkt kaadu pusgadu. vispaar, kamdeelj man arii buut kaa jaungada egliitei katru dienu, buushu ategliite pagalmaa, bez rotaajumiem, bez apspriedumiem un smaidiishu taadu savaadu smaidu un priecaashos par citaam egliiteem
man ljoti nepatiik iepirkties, un man ir gruuti sevi paarliecinaat, ka man kaut ko vajag pirkt
(jeb neveiksmiiga dzhinsu mekleeshana)

toties manu mizantropiskumu izgaisinaaja graamata, ko nopirku, par k.g. jungu, graamataam gan man nav zheel naudas un es nekliegshu ieksheeji ka gribu prom, ja esmu vietaa, kur var lasiit kaut ko vajadziigu garam. jauki

mani mazliet kaitina shii sajuuta, ka es maacos to, ko es negribu un to, ko man noteikti dziivee vairs nekad nevajadzees un kas man neskjiet interesants. vareetu teikt, ka pat everyday shit. vidusskolu sisteema. paaraak vispaariiga. kaut gan no cita skatu punkta raugoties, es laikam esmu renesanses cilveeka ideaals, taads vispaariigi izgliitots un tas ir skaisti, savaa zinjaa. mani tik neapmierina tas, ka daudz no taa, ko es zinu, ko man maaca, es negribu atstaat un vispaar tam ljaut piekljuvi savam praatam/atminjai, bet tomeer iisti nevaru pretoties, jo zinu, ka tas var blokjeet iespeejas naakotnee jeb atziimes it kaa esot svariigas, taa man teica viena tante, hah.

kaapeec dziivee jaabuut tik daudz nevajadziigaam un nejeedziigaam lietaam?

kaapeec man nav naudas un iespeejas aizbraukt prom

cik nepratiigi buutu peec skolas beigshanas pieteikties un aizbraukt briivpraatiigajaa darbaa uz citu valsti un tad braukt atpakalj, un studeet?
vai arii any other crazy spontaneous idejas, kas man ienaaks praataa
viennoziimiigi, ka neesmu mieraa ar sisteemu un es gribu dariit kko citu nevis vienmulji studeet LU vai kaut kur citur. kaut shii doma taapat ir simpaatiska un visticamaak, ka taa arii buus.

un juutos kaa sienaazis vasaras svelmee, ko jau neviens vairs nenjem veeraa, ne kas jauns, ne apbriinojams, pietam katram savas probleemas, kas staajas priekshplaanaa it visam. kuram gan interesee tas kaitinosi siiciigais sienaazis

mhh mamma un pateevs piedaavaa nopirkt man vienistabas dziivokli jeb grib tikt no manis jau valjaa, peec secinaajumu un paarsecinaajumu veikshanas domas velk uz to, ja atradiis labu dziivokli un bez malkas apkures, tad jaa, i'm in. laikam jau laiks saakt domaat patstaaviigaak. un pietam man pat nebuus jaameklee darbs, jo man nebuus jaamaksaa par to, good. tas gan uz gadu un tad es paarvaacos uz lielo pilseetu un raujos kopaa ar paareejiem. manaa praataa ir idilliskaa aina par to, ka es saku ataa mazliet peec izlaiduma dienas un visaadi siikumi ap to, bet laikam jau taa gluzhi nebuus. man skjiet, ka es pat gribu. bail jau ir, kaa jau no visaam jaunajaam idejaam, bet vareetu meegjinaat. the thing is that, ka juutos veel par jaunu. bet no taa var tikt valjaa, heh.

shonakt sapnii nozagu motorlaivu un braucu cauri gta veida lieliem uudens daudzumiem, juuraam, un tur, otraa krastaa atradu savu lesbieshu meiteni un dziivojaam skaisti vinjas divistabu dziivoklii. un man bija gari blondi mati (kaadu man tagad nav, jo man nav ne tuvu blonda matu kraasa) un spiideeja saule un bija daudz kristaala methamphetamine, vinjai bija dziivoklii laboratorija, kuraa vinja to taisiija, es redzeeju taa kaa panoraamaa bildiites par to, kaa muusu sejas izmainaas gadu laikaa narkotiku deelj, tas luuk bija decay.
pat negribu tulkot savu sapni shoreiz

laikam shis ir pirmais ieraksts, bet ja nee, tad pirmais ir vecumvecs un to neatceros un taapeec jebkuraa gadijumaa shis ir pirmais ieraksts.
lai vai kaa es noteeloshu to, ka shis ir jau 100. un rakstiishu taa. man ne paaraak padodas ievadteksti blogos. varbuut padotos, ja es gribeetu, bet nee

kaa cilveekiem izdodas buut laimiigiem?
vai vinji ir pavisam nosleeti no pasaules un neejeedziibaam tajaa? un kaa lai paarstaaj sevi mociit at mazveertiibas kompleksiem? un kaa lai beidzot kljuust par sociaalu buutni? mjehh
man nemaz netiik kaa shii sveetdiena ir iesaakusies, nemaz negribaas smaidiit un nav gluzhi par ko, un, ja var atrast par ko, tad tie ir siikumi un tad praataa uzrodas tas viss, kas mani viegli padara nelaimiigu atkal. tie ir kaa maaniigi iisi laimes mirkliishi un tie mazliet dedzina, jo es pat nezinu vai taa ir labi, vai arii labaak buutu bez tiem vispaar, vai arii varbuut labaak paarsleegties uz tiem un teelot, ka tie ir vajadziigi vai arii tas ir viss, kas tur pie dziivibas?