 | |||
|
yy
cītīgi zīmēju prātā dzīves variantus,par pēc skolas laiku viss būtu easier, ja man būtu bagāti radi, bet būs vien jārokas pašai visur cauri. let's do it in a hard way then. duh.
|
|||
| |||
|
man patīk cilvēki, bet es ar visiem negribu runāt vēl man vairs negribās kaut ko rakstīt vispār un vēl es negribu runāt viss sķiet tik mazsvarīgs, jūtos kā zvilnētu uz matrača cauri amazonīgai upei ar galvu pa priekšu, guļotu uz vēdera, pāri akmeņiem un cauri ūdenskritumiem, un ik pa laikam uzspīd saule, bet maz, pārsvarā lietains laiks ne man ne no kā nav bail, jo es nekur neiedziļinos un what matters ir tikai h2o. un skati mainās, ainas mainās, viss plūst un mainās, es novecoju un man joprojām mazliet vienalga un mani kaitina small-talks un es neko negribu, tikai gulēt un peldēt visam garām brīnišķīga diena, lai šķirstītu padomju enciklopēdijas un dzertu zaļo tēju, un klausītos mocartu, un ignorētu zvanus
|
|||
| |
cold