d

vidusskolas klasēs dažās stundās mēdz būt tā, ka skolēniem ļauj izvēlēties pašiem, ko tie vēlas darīt stundas laikā, vainu pievērsties muļķīgajam sociālo portālu tīklam vai jebkocitukoestagadnevēlosuzskaitīt, un tā nu visas kulturoloģijas/politikas/vēstures/filosofijas stundas (kas notiek pie viena skolotāja) es tieku pie 100% uzmanības un informācijas/zināšanām no skolotāja puses, cik jauki, savā ziņā, ka visas stundas norit tā, kā es gribu un ja manis nav stundā, skolotājs neko nemāca uz priekšu, cik lieliski. viņam interesē tikai mans viedoklis un tas, vai es dzirdu, ko viņš saka un pat tad, kad viņam kāds kaut ko no klases jautā, viņš atbildot skatās uz mani, ne tādā creepy veidā, bet tādā cieņpilnā veidā.

bet viens nu gan ir žēl - tas, ka cilvēki aug tumsonīgi un nezina pat to, ka liberālisms ir ideoloģija un latvija atrodas eiropā (lai vai cik skumji šis būtu, šie ir piemēri iz dzīves), man tas savā ziņā sāp, bet ja šādiem cilvēkiem kaut ko aizrāda, tad viņi kļūst par pusakliem plēsējiem ar trakumsērgas iezīmēm un labāk ir atkāpties, jo būtu bezcerīgi un nejēdzīgi tērēt laiku cenšoties tos mierināt, vēl jo vairāk - kaut ko viņiem mēģināt ieskaidrot. kādreiz jau sapratīs, kādreiz. es tā savā naivumā domāt tagad

par skolotāju es vēl nezinu, ko es domāju, divu gadu laikā neesmu izlēmusi. šķiet, gudrākais cilvēks ar ko esmu runājusi, bet es nesaprotu visas viņa rīcības, man viņš patīk un mēs esam pilnīgi pretstati, but nevermind that

jebkurā gadījumā es ceru, citās vidusskolās nav tik drūmi
sūtiet savus bērnus uz ģimnāzijām un meklējiet draugus, kas ir gudrāki par jums