d

laikam shis ir pirmais ieraksts, bet ja nee, tad pirmais ir vecumvecs un to neatceros un taapeec jebkuraa gadijumaa shis ir pirmais ieraksts.
lai vai kaa es noteeloshu to, ka shis ir jau 100. un rakstiishu taa. man ne paaraak padodas ievadteksti blogos. varbuut padotos, ja es gribeetu, bet nee

kaa cilveekiem izdodas buut laimiigiem?
vai vinji ir pavisam nosleeti no pasaules un neejeedziibaam tajaa? un kaa lai paarstaaj sevi mociit at mazveertiibas kompleksiem? un kaa lai beidzot kljuust par sociaalu buutni? mjehh
man nemaz netiik kaa shii sveetdiena ir iesaakusies, nemaz negribaas smaidiit un nav gluzhi par ko, un, ja var atrast par ko, tad tie ir siikumi un tad praataa uzrodas tas viss, kas mani viegli padara nelaimiigu atkal. tie ir kaa maaniigi iisi laimes mirkliishi un tie mazliet dedzina, jo es pat nezinu vai taa ir labi, vai arii labaak buutu bez tiem vispaar, vai arii varbuut labaak paarsleegties uz tiem un teelot, ka tie ir vajadziigi vai arii tas ir viss, kas tur pie dziivibas?