3:21pm:
down the road not accross the street kur es tāda kur es tāda kur es tāda gadījos te karsti te normāli te miglas zona mani pārņēmusi mūžīga miglas zona un atkal ir sajūta ka esmu milzīgu sūdu priekšvakarā nezinu kur tālāk kā tālāk vai tālāk kaļu visdažādākos bēgšanas plānus alkstu pēc spējas izteikt patiesību apnikušas lamatas apnicis sapīties apnicis ka my spiritual leader ir mans darba devējs nu tā taču nevar tā nav jēgas ne no viena ne no otra es domāju vai es varu saņemties vai varu izdarīt brīnumu un ja varu vai vispār gribu un ja varu vai vispār ir jēga un tā es pinos pinos pinos un ik pa brīdim apbrīnoju savu vakardienas varoņdarbu gaismā tas izskatās daudz savādāk tā nedaudz biedējoši bet vienlaikus vilinoši tā darīt vēl viena mana apņemšanās ir daudz mazāk laika pavadīt pie datora tas ir kā magnēts kad vien esmu mājās un esmu nomodā esmu pie datora ar pavisam pavisam īsiem pārtraukumiem bet vajadzētu taču otrādi es priecātos nākt pie datora tad, kad te ir kas konkrēts darāms nevis sēsties pie datora un tad domāt ko darīt kur atkal iegrimt un pazust un aizmirsties tik ļoti kā vakar vai vēl vairāk es beidzot no rītiem mostos pati laicīgi ap sešiem septiņiem un lai gan vēl ne reizi neesmu tad arī piecēlusies, taču liekas ka tas ir progress ka varbūt no šīs bedres ir arī izeja ne caur daudz lielākiem sūdiem man bail iet uz baznīcu jo bail sūdzēt grēkus lai gan tas taču nav obligāti bet es savādāk dieva priekšā nemāku nebūt patiesa nemāku lai gan īstenībā jau nekad neesmu nuja bail iet jo patiesa grēku sūdzēšana ir arī apņemšanās tā vairs nedarīt bet tas vilinājums kārdinājums saldā garša ir pārāk spēcīgs es nespēju no tā atteikties es jūtos kā līdz galam pazudusi grēciniece sevi pazudinājusi cerams ka nevienu citu nevelku sev līdzi kur es tāda gadījos kā tas tā var būt un kā dzīvot tālāk un kā dzīvot šeit un tagad šeit un tagad šeit un tagad šeit un tagad šeit un tagad varbūt to daudzkārt atkārtojot tas vairāk iesēdīsies manā apziņā es saņēmos sākt lasīt mīlestība kā dzīvesveids domāju ka būs nu pilnīgākais banālais bullshit bet tā nepavisam nav varbūt es arī kādreiz iemācīšos patiesi mīlēt nevis it kā mīlēt un sevī iekšēji uz visiem dusmoties un nīst un kritizēt ar indīgām prāta piezīmēm nezinu ko lai ar tām dara kur tās lai izliek ārā problēmas tādas pašas kā tīnīm bet neko darīt ja neatrisināju tad jāatrisina tagad tagad tagad tagad
11:01pm:
lai cik briesmīgi tas nebūtu, tas palīdz un tikai mudina tā darīt vēl. vienreiz pamēģināju, taču man sāka zvanīt telefons, pazuda miers un parādījās nelielas sāpes. neinteresantas un negribētas. kaut kā nepamatoti liekas ka ir labāk kā vakar. ļoti patīk mūzika no radio101 šādās vakara stundās. ūdens glāze kratās. vai glāzē kratās. kaut kā liekas ka iešu gulēt no rīta celšos un vienkārši strādāšu uin viss būs labi. kaut nu tā nebūtu ilūzija. kaut būtu tādas pieturzīmes, kas apstādina, bet nav punkts. nē ne kā komats komats rada intrigu. semikols laikam bet tos daudz lietot man nepatīk nevar saprast vai mūzika par skaļu pieķeru sevi pie domas aŗi tagad sevi regulēt par to ko rakstu kritizēju sevi ka nav pietiekami interesanti bet tā tācu ir mana apziņas plūsma kāda ir ar tādu jādzīvo tikai jāmācās arvien tīrāk un patiesāk pierakstīt. joprojām nezinu kā pierakstīt to mūzikas un ritma sajūtu prātā. varbūt ja mācētu nošu rakstu būtu kur to sajūtu tās muzikālās domas likt. tiešām sajūta, ka arī tā ir ko teikt, tikai nemāku pierakstīt nemāku izpaust lai pierakstītu . nesaprotu kāpēc tāda kašķīga šovakar biju kā pirms gadiem trim tāda pati kad nviens nav labs nekas nepatīk lai ko arī citi darītu man tas nepatīk vismaz esmu iemācījusies to tā īpaši neizrādīt un varbūt ka nemaz nevarēja pamanīt. ieintriģēja mani grāmata par mīlestību, lasīšu tālāk, man liekas, ka beigās izrādīsies ka tā mīlestība autora izpratnē ir kas ļoti atšķirīgs no tā ko meklēju es. tik daudz grāmatu par mīlestību, bet neesmu satikusi nevienu kas nebanāli un pa īstam būtu par sevis mīlestību. atcerējos mājasdarbu par seksualitāti un atkal sabijos mani tas biedē un vēl visur tas vārds sex nevis sekss nevaru izturēt spēlē uz kaut kādām jūtām. nezinu vai gribu vai negribu būt nākamnedēļ te viena un labi ka tas nav atkarīgs no manis. domāju šodien par savu strīpaino identitāti neko daudz neizdomāju tikai redzēju lielu strīpainu divstāvīgu autobusu kas man ļoti piestāvētu lai gan pielietojums gan būtu tāds apšaubāms. ja jau saka ka ieraduma atmešanai vajag 10 dienas un jauna ieraduma izveidošanai 21 tad kāpēc gan lai šī nebūtu pirmā diena tām pāris labajām lietām kas šodien notika piemēram pie datora mazāk un est sakarīgāk un pirkt loģiskāk un tā. mīīīlestība prātā pavisam tikai nevaru izlemt vai uz nakti atstāt ieslēgtu radio bet vispār esmu apņēmusies iet gulēt laicīgāk jau tagad iet prom no datora tā ir baltā nāve ja sāli es vairs nelietoju ko uzskatu par balto nāvi bez cukura parasti varu iztikt tad dators smukais baltais jau nu notiekti ir mana baltā nāve mana laika produktivitātes un šeit un tagad nāve. jāiet gulēt lasīt lūgt un tad gulēt un cerams atkal no rīta mosties tā normāli kā pieeauguši cilvēki to dara kad paši mostās no rīta es ceru ka rīt arī tā sanāks ai sūrst tomēr tā rēta bet tas ir tā patīkami atgādinoši tikai stulbi ka tieši sākās silts laiks un garās piedurknēs jāslēpjas lai gan par svešiem man vienalga lai skatās ja kāds ko tādu var pamanīt šovakar laikam tomēr domu nevis apziņas plūsma