Ļoti interesanti novērot un salīdzināt, kā kroņšits tiek risināts un uzņemts divās dažādās realitātēs - NL un LV.
NL sabiedriskajā TV, piemēram, tagad ikvakaru pēc ziņām ir 5-minūšu intervija ar kādu kroņšita paraugpilsoni - tādu, kurš saprot situācijas nopietnību un ļoti uzsvērti skaidro, kā savas ikdienas gaitas ir pielāgojis jaunajiem noteikumiem.
Un masku jautājums - NL maskas ir obligātas tikai sabiedriskajā transportā un ilgu laiku tika apšaubīta to jēga, bet kaut kā ir sanācis, ka vairums ir sākuši valkāt tāpat, arī citās sabiedriskās vietās. Tas pozitīvi.
NL sabiedriskajā TV, piemēram, tagad ikvakaru pēc ziņām ir 5-minūšu intervija ar kādu kroņšita paraugpilsoni - tādu, kurš saprot situācijas nopietnību un ļoti uzsvērti skaidro, kā savas ikdienas gaitas ir pielāgojis jaunajiem noteikumiem.
Un masku jautājums - NL maskas ir obligātas tikai sabiedriskajā transportā un ilgu laiku tika apšaubīta to jēga, bet kaut kā ir sanācis, ka vairums ir sākuši valkāt tāpat, arī citās sabiedriskās vietās. Tas pozitīvi.
Un vēl bija diskusija par kolektīvo atbildību kolektīvā labuma vārdā. Un te lūk, mēs redzam, cik augsts (vai zems) ir sabiedrības briedums kroņšita kontekstā.
Cik grūti ir kolektīvi pieņemt un ievērot atbildīgus lēmumums, jo tie ierobežo katra indviduālo brīvību. Un cik mēs (gan LV, gan NL) esam izlepuši un steidzamies sist kāju pie zemes, ka, redz, šāda vai tāda neērtība mums nepatīk, un ka vispār tas kroņšits ir apnicis.