Izdomāt, ka pusdienās jābrauc uz vietējo Bruklinu (aka Breukelen), pa ceļam sakasīties, pašķirties un drīz atkal salabt, uzskriet uz apmales, ar asiņojošu īkšķi dzīties tālāk, saprast, ka Bruklina nu nepavisam nevilina, mīties mājās, pa ceļam uzēdot kazenes. Mājas, sidrs. Visi laimīgi. |