Es jau saprotu, ka visa šī ņerkstēšana par to, cik grūta tā studentdzīve, jo kursa/bakalaur/maģistrdarbi kā nerakstās, tā nerakstās, taču miroņlīnijas jau svilina dibenu, ir diezgan garlaicīga un bērnišķīga, bet... kā citādāk, ja slinkums ir mans pamatinstinkts un darīt, to, ko vajag, nevis gribas, dažreiz galīgi nav fōrši. it sevišķi, ja neviens cits blakus nestāv un aiz auss nerausta, palaisties ir tik vienkārši. tāpēc šonakt jau atkal došos dusēt ar apņemšanos rīt celties velties ap astoņiem un cītīgi rukāt. jā gan.