Šodien līst. Laukā nav būts. Rudenim piestāv. Apskatīju nākamo 2 mēnešu studiju plānu un nobijos - būs, ko rakt atliku likām, lasāmgabali, uzdevumi, esejas, prezentācijas, darbagrupas... Šķiet, ka uzveicu academic writing bubuli, taču tagad jau gaida nākamais - publiska uzstāšanās. It's all for my own good, yeah yeah, bet drebulis tik vienkārši nepāriet. Un dažas reizes man kājā ir piemeties rausteklis. Tā, ka stāvu tur, priekšā, runāju savu runājamo, un jūtu, ka viena kāja raustās, bet es neuzdrīkstos pat paskatīties. Nez, kā ar to tiek galā Madonna, piemēram? |