+15, izskatās saulains un vējains, varbūt vajadzētu iziet ārā uzelpot rudens gaisu un parciņā palasīt. Jau stundu taisos uz esejas rakstīšanu, bet joprojām nevaru sataisīties, tā ir, kad iedvesmas vietā ir tikai pienākuma apziņa. Nu ko, uzvārīšu kafiju, redzēs. No manis nekad neiznāktu sakarīgs pašnodarbināts tulkotājs, piemēram, jo, tā vietā, lai ķertos pie lietas, es visulaik nodarbotos ar sevis žēlošanu un simts citām nevajadzīgām lietām, atliekot svarīgo uz pašu pēdējo brīdi. Man drausmīgi derdzas citu ķep-ļep neizdarības, bet es pati reizām tāda pati, labi apzinoties, ka, ja vien būtu attiecīgajam darbam veltīts vairāk uzmanības, rezultāts būtu bijis krietni labāks. Tak što - draudziņi, čaklie tulkotāji - paklanos jūsu priekšā, manās acīs jūs esat mazie varoņi ;) |
mans šīsdienas prieks, klik! |