šorīt manā pieturā uz soliņa sēdēja tantīte naktskreklā, kurai prātiņš acīmredzami bija atradis labākas mājas. štukoju, ka būtu labi viņu paņemt aiz rokas un aizvest atpakaļ uz slimnīcu turpat blakus, pieci soļi. bet kamēr es vēl minstinājos, viņa iekāpa autobusā un aizbrauca uz Zolitūdi.