Es principā neslimoju (tpu, tpu, tpu, touch the wood, utt., utjpr.), ja neskaita kaut kādas nekaitīgas iesnas un saaukstēšanās pie gadalaiku maiņām. Līdz ar to ar slimību simptomu saprašanu/novērtēšanu esmu uz jūs, tas viss man drīzāk raisa interesi ‘kas būs tālāk’ un ‘kā varētu mēģināt to apkarot, pastiprināti uzņemot C vitamīnu’ nekā pieteikties uz randevū pie dok un nīkt poliklīniku rindās. Hmm, njāāā, un savu tagadējo ģimenes ārstu nemaz neesmu vaigā redzējusi, jo iepriekšējais nomira, kad beidzu vsk., bet aizvietotājs ne reizes nav apmeklēts.....
Bet (šādos gadījumos gandrīz vienmēr seko viens BET) vakardiena bija viena no draņķīgākajām, ko atceros pēdējo gadu laikā – ar sliktu dūšu, reiboņiem, muskuļu sāpēm, trīcekļiem un aukstiem sviedriem vēlu vakarā. Likās – šoreiz gan nebūs labi, totāls afekta stāvoklis. Aizmigu ap deviņiem vakarā un šorīt pamodos friša kā gurķīc, it kā vakardienas nebūtu bijis. Mistika.