Kārtējais nenormāli jocīgais sapnis, kuru pat duša nespēja aizgaiņāt. Lidosta/viesnīca/pils kā trīs vienā, es kaut kur pa vidu, bēgot, slēpjoties un lienot uz vēdera. Vakardien es tik daudz runāju, ka izrunāju vismaz mēneša normu, piekusu un šodien gribas paklusēt.
|
Nav vēl 30 un nav vairs 20. Pirmais aušības un lielummānijas vilnis aiz muguras - gaidu otro.
izlasīju šo Kristapa Pētersona frāzi un sajutu nolemtību. |
|
|