šorīt vēl nodomāju - re, cik labi, ka neesmu no tiem, kam, lai pamostos, obligāti vajadzīga kafijas krūze. un tad notika tas: birojā beigusies kafija, līdz ar to izpalikusi mana tradicionālā cafe au lait tā ap divpadsmitiem, un es kā pusaizmigusi muša ar dullu galvu. jā, atzīstos, esmu atkarīga no pirmspusdienu kafijas. |