gaidīšana mani padara traku. un piespiedu dzīve pie vecākiem vēl jo vairāk :[ dikti jau ērti profitēt no visiem bērnības ligzdiņas labumiem, bet es vairs nevaru. need more private space , hehhh, pēc franču pils plašumiem šķiet, ka šī dzīvoklīša sienas kuru katru brīdi atdzīvosies un mani iesūks melnajā caurumā. tikai nezinu, no kura gala ķeras klāt savam sapnim par muižu meža vidū, kur rīta saulītē dzert kafiju, bet vakaros zūzēt alu un skatīties zvaigznēs. |