vakar pēc Zaļās jūdzes nakti pavadīju vienos murgos-murdziņos. Pamodos nakts vidū un uz sienas skaidri redzēju jokainu sejas siluetu ar spoži baltām acīm, centos sakopot loģisko prātu un saprast, ka tās ir tikai pavisam parastas gaismu un ēnu spēles, bet vienalga bija tik sireāli, ka neuzdrošinājos izkāpt no gultas un aiziet uz tualeti. hmmm, bērnības atmiņas par bubuli zem gultas.....