nedēļas nogalē vēlreiz pārliecinājos par faktu, ka esmi dikti pieradusi pie patstāvīgas dzīves, un vecāku nemitīgie, it kā jau labu nodomu vadītie uzmanības apliecinājumi ik pa laikam stipri uzkrita uz nerviem. negribas domāt, ka esmu slikta meita, bet.. kaut kā tā ir sanācis.