es pilnīgi noteikti varētu pretendēt uz titulu Mis Nestabilitāte. Vakar ieslīgu nelielā depresijā par dzīves bezjēdzīgumu, bet šodien pavisam citas domas galvā - esmu gatava kalnus gāzt, sacerēt sezonas pārskatus, veidot socioloģiskas aptaujas un cept jaunu grandiozu projektu par sadarbību ar partnervalstīm, rokoties cauri komisijas gaidlainiem un prioritātēm. šķiet, tieši tas arī varētu būt mans dzīves aicinājums, ja vien nebūtu jākaro ar birokrātu armiju, bljin. |