morālā impotence

man gadījās satikt un satvert kāda cilvēka dvēseli
tā pārņēma mani manus locekļu galus
es sajutu tās bailes tās naidu kā rokas cirti
tev nevajadzēja baudīt viņas saldo smaržu
viņas nepārprotami skaisto sirdi un tavu ģenitāliju baudu
tu laikam saņēmi pasīvu pretestību
tas nerūpēja ne mani ne tavas kārumnieka acis
tik daudzi tavā priekšā bija bijuši pliki
tā bija viņa tas cilvēks ko neaizmirsīšu
mana sirds iekarotā
viņa draugs mans izvarotais
es zinu cik ass bija tavs cirvis
pats biju tāds vismaz skoloju tevi un daudzus citus