morālā impotence

neradi gandarījumu par atdzimšnu no dzeršanas nelaimes
neradi prieku no dvēseles smeldzošo izjūtu pārlaimes
neradi sāpes par savu vēl nepiedzīvoto nelaimi kas atnāks kad tavs dvēseles varmāka grauzīs tev pirkstus
tev asinis tecēs pār tavu nelaimi
tās drūmi pūtīs tevi prom lai tavus kliedzienus pārplēstu
esi kā pirksti kas nedasniedz svētlaimi
esi kā krēsls kam prieks par tavas pakaļas nereālo atdzimšanu
neradi sev pazemīgus kalpus kas brēc pēc tavas iedomu varbūtības
neradi sauli kas pazemīgi baro tavus iedomu augļus
neradi pasauli tā kropli saēdīs tavas iedomas pār nepārradušos māti un bērnu iedomām par iespējamu vardarbību un tevis saplosītu manu iedomu augli
neesi kā krēsls kam prieks par viņas pakaļas nereālās atdzimšanas brīvību
tā ir atkal mana gandarījuma atdzimšana

man gadījās satikt un satvert kāda cilvēka dvēseli
tā pārņēma mani manus locekļu galus
es sajutu tās bailes tās naidu kā rokas cirti
tev nevajadzēja baudīt viņas saldo smaržu
viņas nepārprotami skaisto sirdi un tavu ģenitāliju baudu
tu laikam saņēmi pasīvu pretestību
tas nerūpēja ne mani ne tavas kārumnieka acis
tik daudzi tavā priekšā bija bijuši pliki
tā bija viņa tas cilvēks ko neaizmirsīšu
mana sirds iekarotā
viņa draugs mans izvarotais
es zinu cik ass bija tavs cirvis
pats biju tāds vismaz skoloju tevi un daudzus citus