Klausos Ojāra Grīnberga Mežrozīti un grimstu patīkamā sentimentālismā. Vecie laiki liekas tik forši! Man ir tendence atcerēties labās lietas un sliktās ātri vien aizmirst. Man gan ir mazliet bail, ka kādreiz man tas var nodarīt pāri, jo cilvēki var to sākt izmantot. Bet nu ziniet, ar pozitīvu attieksmi iet dzīvē ir daudz vieglāk. Tā jau ir, ka uz doto brīdi problēma šķiet pārspīlēti liela. Ar laiku mēs visas lietas varam sākt ieraudzīt patiesajā gaismā, jo nav samiksēta realitāte ar trakojošo prātu.
Mīlu savu veco, labo suni! Viņš ir kolosāls, tiešām.
Comments
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
|
Tāda vienmēr esmu bijusi. Dvīnis, kā nekā. Bet tāpēc man ir vēl interesantāk - Es pat pati sevi nevaru paredzēt brīžiem. :)
(Reply to this) (Parent)