Ko es darīju? Ziemu vai vasaru katru dienu bija jāspēlē klavieres. Vasarās gadījās padzīvot īrētās istabās kaut kur netālu no jūras. Bet nekādu lauku. Pārsvarā mans pelēko smilšu Pārdaugavas pagalms ar šķūņiem un žurkām :D
Runājot par Latviju, ir ieciklējušies cilvēki, kas sev un citiem stāsta, cik te viss labi, bet, kad esi reāli iekšā izdzīvošanas spēlītē, kad pašam jānopelna nauda, lai būtu ko ēst ne tikai pašam, bet arī bērnam un kaķim, kad valsts maksā pabalstu 11 eiro ar kapeikām par to, ka esi piedzemdējis bērnu, kad valsts nepārtraukti zog visu acu priekšā, nepārtraukti taisa jau iepriekš sarunātus iepirkumus, tērē miljonus pa labi un pa kreisi, vienkārši izšiverē valsts naudu, ņem ķešā, otkatos, slēdz līgumus ar radu un draugu uzņēmumiem, kad neviens normāls uzņēmējs nevar godīgi nomaksāt visus nodokļus, bet ir jāčakarējas un jāpiņķerējas, lai varētu izdzīvot - da ejiet jūs visi patrioti... Jā, ja tu sēdi amatā un no tās pašas valsts vai kāda starptautiska uzņēmuma budžeta saņem savu aldziņu, tad varbūt arī stāsti sev un visiem, cik te viss ir lieliski. Ko te cilvēki var atļauties? Uzkrītoši, bet nu lupatu un brendu kults sit augstu vilni. Arī Apple un džipi.
Nepieminēsim vispār klimatu valstī. Daži mēneši gadā ir silti un baudāmi pie ūdeņiem, bet lielākais periods jau ir aukstums, lietus, sniegs, drēgnums. Maksājot par apkuri, kādas naudas aiziet...
Tā ka mēs ar vienu kāju jau prom. Braucam pārziemot - kā stārķi. Kaut kā, zini, nedaudz vieglāk elpot paliek, kad redzi un jūti, ka citur cilvēki dzīvo kā cilvēki.
Man LV nepatīk kopš brīža, kad sāku strādāt Saeimā un sajust, kas tur augšā vispār notiek... Pirms nepilniem 20 gadiem. Un nekas, pilnīgi nekas nepaliek labāk - ja vērojam nevis statistikas ciparus, bet realitāti, reālus cilvēkus un reālu dzīvi/izdzīvošanu.