Stārķi "atgriežas" arī Tenerifē, tā ka mini nu, kur ir mājas :)

Es ar pieaugušo dzīvi saskāros ļoti agri, 4 gados sāku iet sagatavošanas klasē, tad jau skola un vājprāta slodze. Man nav bijusi saulainā bērnība. Bija pienākumi, pārdzīvojumi dēļ vecāku šķiršanās. Tā ka labi, ka tur nepazaudēju savu "laimi". Dzīvoju te un tagad. Ar visu, kā ir. Un nav nemaz nekādas sajūtas, ka tā laime ir te LV. Nemaz. Bet - varbūt Tev ir jāpamēģina veiksme? Ja ir kādas biznesa idejas, nezinu, kaut kādas ražošanas, sadarbības. Jo nu strādāt kaut kādā valsts iestādē, ofisā, atsēdēt jēgas nekādas. Jūties kā nevienam nevajadzīgs un izčakarēts personāžs. Šī valsts noteikti neliek justies tev kā mīlētam un vajadzīgam valsts pilsonim. Ne velti tik daudzi brauc prom.