vakar bija super debīla diena. nu tāda, līdz kaulam.
ap 21:00 izdomāju, lol nau verc, es iešu gulēt... bet pirms tāām, dušiņa.
švammējos un pēkšņi bladākc, viss ūdens ar joni man sejā, nāsēs, acīs, troksnis.
pirmā doma, pizdec, plīsis ūdens vads, ko es darīšu?!
paskatos, dušas rokturis man rokā, bet šļauka pie kājām uz zemes.
tajā brīdī es sapratu, ka šī točna ir MANA diena un skaļi sāku smieties.
griestus jau sen vajadzēja nomazgāt.