ir tādā dirsā, tāaaadāaa dirsā. man no stresa rokas trīc... tas ir vienkārši pīzģec. kā tu vari pateikt, ka nevari apsolīt atskaitīt visu naudu atpakaļ, ja pirmkārt, tā visa ir mana un otrkārt, man nav kur dabūt pārējo daļu. es vienkārši nesaprotu. ko es esmu kādam nodarījusi, ka mani šādi soda? nu ko ?
manas stipendijas sūta par nostrādātajām stundām, bet še ku re ku darbs man pēkšņi sūta tikai sms, ka there is no work for tomorrow. es vienkārši vairs nespēju, es nesaprotu, ko man darīt. es ne-sa-pro-tu.
man ir stress kā māja un tam visam piedevā nāk izmisums. un tad tikai atliek domāt, nu kas tev te lika braukt, nu kas tevi te dzina?