manām jūtām ir such a bad timing.
šodien aizstaigājām līdz mežam. jā, mežam. staigājām un es aizdomājos, cik jauki būtu, ja viņš te blakus man ietu. cik jauki būtu viņu iepazīt šādā gaisotnē. cik jauki. ak dies, es pat sāku ne tikai domāt salkanas domas, bet arī rakstīt. nu kāpēc? kāpēc es nevaru paciesties vismaz līdz decembrim?
vakar pateicu dī, ka viņš visticamāk pat neatceras manu vārdu, šī uz mani sakliedza un solīja saspārdīt. es nezinu, varbūt man pašai tā liekas vieglāk, ja ieskaidroju sev - nu ne jau viņš par tevi domā.
man no vienas puses prieks, ka uzradies kāds, kas aizņem prātu, jo tad nav jādomā par E., BET nu kāpēc tieši tagad?
She was a smart girl, until she fell inlove - un šobrīd man nopietni liekas, es to nedrīkstu pieļaut.
