un kad atkal gribas pasēdēt zem radiatora un izraudāt sāpi, es apzinos, ka man nav laika to darīt. man nav izvēles - turpināt vai padoties? man ir tikai lietas, kas jāizdara un jāsasniedz. un tas viss ir ieskauts laika vienībās. un tas mani dzen stresā. bet arī stresot man nav laika, jo laika ir vai nu par maz, vai nav vispār.
tāpēc es turpinu.
es nepadodos.