14. februāris. mīlestības dieniņa, aww, pilnīgi pagodināju sevi ar mazu pastaigu te pat pa rajonu, kūpinot cigareti. nevienu gadu nav bijis tā, kā ir šogad. pilnīgs tukšums iekšā. gribas ar kādu vienkārši papļāpāt, bet tad attopos, ka vairs nav ar ko. liekas, ka ar visiem viss ir izrunāts. tukšums.

tukšums ir briesmīga sajūta, es to pat nenovēlu tiem, kuri man ļoti riebjas, un tas jau nozīmē daudz. man pat nav tā sajūta, ka vienkārši jāpiedzeras, lai var aizmirsties. man vienkārši gribas ar kādu parunāt. tā vienkārši. bet es droši vien izklausos pēc kaut kādas forever alone, kura apkrāvusies ar tonnu ēdiena apkārt un kārtējo reizi nīd.

gan jau savākšos... cerams.