šī ir laba diena.
sēdēju autobusā, braucot ierasto ceļu mājup, atcerējos dažādus brīžus, kad smējos no sirds, kad manā sejā bija redzams patiess smaids, kad man lija prieka asaras un iedomājos, kāpēc gan es tik bieži sevi nogurdinu ar to, ka jūtos slikti par lietām, par kurām nemaz nevajadzētu? tā vietā, es varētu svinēt dzīvi un priecāties pašai par sevi, ja nav nekas cits tik jauks un skaists, par ko priecāties! :)
esmu ceļā uz iemīlēšanos sevī un dzīvē, beidzot.