Sveiki, mīļie cibiņas lasītāji...
ir pienācis skaists rudens un līdz ar to vieglās depresijas laiks ..
vārdu vieglās izmantoju, kā vārdu vieglās narkotikas :)
Jo kā tautās mēdz teikt, tas jau atkarību nerada...
Te gan varētu iebilst.. bet par to nav runa ...
par Vieglo depresiju es sauktu.. to nostaļģisko noskaņojumu, ka brīžiem paliek sevis žēl, ka varētu nedaudz paraudāt..
vai vienkārši neko nedarīt, jo nekam nav spēka...
Un tad vienu dienu Tu pamodies un tev jau ir smaga galava.. neko nevari, neko negribi, bet kaut kas jādara ..
un tad Tu "čirezņemagu" (kriev .val. )kaut ko padari ķeksīša pēc...
Bet jau otrā dienā Tu vari pamosties ļoti labāk garastāvoklī, kad saule spīd...un viss ir tik skaisti.. ka no tā skaistuma atkal uznāk BESIS....
Un tas rudenim piestāv, un man liekas, ka latviešiem tas ar piestāv...
turīgākie mūk uz siltām zemēm un 1 nedēļu.. un tad atbrauc atpakaļ uz LV un iekrīt vēl lielākos sūdos...
jo tas kontrasts tik atšķirīgs.. ka viņi nespēj to pārdzīvot... Tāpēc ieteiktu tomēr samierināties ar LV rudens globālo vieglo depresiju.
ar domu, kam tagad viegli... nu taču nevienam..
Pēdējā laikā sāku ienīst Instagram.. to burvīgo smaidīgo cilvēku sejas.. man sāk totāli besīt..
Tu taču nesmaidi katru dienu no 10 :00 līdz 23:00 ... vai tomēr smaidi...???
Lai nu kā šis totālais man uzrakstītais teksts.. nav vieglās depresijas iespaidā... jo šodien spīd saule.. un ir tas foršais noskaņojums, Kāpēc rakstu?? .. ne sūda es to nesaprotu... :) vienkārši sāku rakstīt , aiz ne ko darīt :) Atā...